-
Netikumu raksturojums Fallija daiļdarbā "Nellija" un to ietekme uz varoņiem
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Fallija dzīves gājums | 3 |
| 2. | Netikumi Fallija stāstā „Nellija” | 5 |
| 2.1. | Prostitūcija | 5 |
| 2.2. | Naudas izšķērdība | 6 |
| 2.3. | Mīlestība kā afekta stāvoklis | 7 |
| Nobeigums | 9 |
Nobeigums
Šis stāsts spilgti atspoguļo to, ka negaidīti dienas rutīnā var ienākt kaut kas skaists un neaprakstāms, piemēram, mīlestība, bet šī skaistā parādība drīz vien var kļūt arī par slimu atkarību un izpostīt cilvēka dzīvi, kā tas notika ar Ludi un Nelliju. Šis garstāsts parāda to, ka no tikumīga cilvēka, degradējoties, ir vieglāk atgūt iepriekšējo tikumību, nekā no zemāka punkta kļūt par tikumības pilnu personu un saglabāt to. Tā ir nemitīga cīņa pašam ar sevi.
Ludis no tikumīga vīrieša kļuva par pavisam citu cilvēku. Viņš degradējās, sasniedza tās zemāko punktu un laikus attapās, lai atkal taptu tāds, kāds bija agrāk. Psiholoģiski viņš bija spēcīgāks tēls kā Nellija. Nellija bija daudz trauslāka. Viņa nespēja tikt galā ar netikumības rastajām sekām, kaut arī bija nolēmusi mainīties, bet dzīves apstākļi piespieda viņu atgriezties iepriekšējā, nožēlojamajā dzīvē. Nellija nespēja tikt galā ar savu dvēseles garu, līdz ar to- zaudēja savu esamību.
…
Garajā reālistiskajā stāstā „Nellija” Fallijs ciniski propagandē netikumus, it īpaši prostitūciju. Romāna sižets norisinās Pēterburgā. Galvenais varonis, Ludis Laidiņš, „kas kādā ievērojamākajā aptiekas preču veikalā jau trešo gadu darbojās par mācekli un apdzīvoja iekšpilsētā kāda ceturtā stāva istabeli”1, ir nenobriedis gan fiziski, gan garīgi, jo „viņš bija bārenis, bāru namā audzināts”2. Viņš ir paraugpilsonis- punktuāls, darba cienītājs, mīlēja vientulību („Un vientulība nekad viņam nelikās tik pretīga, tik nospiedoša (..)”3), apzinīgs, atšķirībā no viņa mīļotās Nellijas, bijušās prostitūtas, kas spēj dzīvot tikai tagadnei, nekā Ludis- arī nākotnei. Abi ir absolūti pretstati, kas īpaši spilgti tiek parādīts darba sākumā, bet ir manāms arī stāsta gaitā.
