Es uzskatu, ka esmu komunikabla un zinoša personība. Tagad apdomājoties, man ir grūti saprast vai šīs īpašības būtu tās, kas man mediatora darbu atvieglotu, vai arī tieši otrādāk – “raktu man bedri”, traucētu mediācijas dalībniekiem risināt savas problēmas. Es uzskatu, ka es esmu sākuma posmā, lai izprastu un spētu analizēt savas saskarsmes spējas, taču uzskatu, ka tikai gadījumā, ja es turpināšu pilnveidot sevi, paplašināšu savas komunikācijas iespējas un trenēšu spēju uzklausīt citus. Tikai, tad es varētu pretendēt uz iespēju būt mediators. Jo uzskatu, ka šis ir ļoti nopietns un atbildīgs darbs, mana neziņa pašai par savām saskarsmes prasmēm - varētu novest pie vēl lielāka apjukuma un jucekļa mediācijas dalībniekus. Es uzskatu, ka mediators ir kā skolotājs, kā tilts , starp abām pusēm, kamēr es neesmu pārliecināta par sevi, es nevarēšu, vadīt sarunu procesus.
Man ir stiprās un vājās saskarsmes puses, par kurām vēl daudz jāmācās. Mediācijas process nav viegls ne mediatoram, ne iesaistītajiem mediācijas dalībniekiem.…
