| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Komerclikums | 4 |
| 1.1. | Komercdarbības vispārīgie noteikumi | 5 |
| 1.2. | Komersanti | 7 |
| 1.3. | Komercsabiedrību reorganizācija | 10 |
| 1.4. | Mans viedoklis par komerclikumu | 11 |
| 2. | Konkurences likums | 12 |
| 2.1. | Konkurences likuma vēsture | 13 |
| 2.2. | Grozījumi Konkurences likumā | 13 |
| 2.3. | Grozījumi Konkurences likumā | 13 |
| 3. | Darba likums | 15 |
| 4. | Patērētāju aizsardzības likums | 16 |
| 4.1. | Par Grozījumiem Patērētāju aizsardzības likumā | 16 |
| Secinājumi | 17 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 18 |
Komersanti un komercdarbība.
Sastāv no 1-5 pantam, kur ir rakstīts par komersantu un komercdarbību, reģistrācijas tiesisko spēku, komercdarbības tiesisko regulējumu, komercdarbības ierobežojumiem un par komersanta statusu un publiskām tiesībām.
II sadaļa-Komercreģistrs.
Sastāv no 6-17 pantam, kur ir rakstīts par komercreģistra vešanu, komercreģistra atklātību, komercreģistra ierakstu saturu, komercreģistra iestādei iesniedzamiem dokumentiem un to glabāšanu, ierakstu izdarīšanu komercreģistrā, komercreģistra ierakstu izsludināšanu, komercreģistra publicitāti, reģistrācijas apliecību, komersanta izslēgšanu no komercreģistra, valsts nodevu, ziņu iesniegšanas termiņu un par komersanta rekvizītiem.
III sadaļa-Uzņēmums un filiāle.
Sastāv no 18-25 pantam, kur ir rakstīts par uzņēmuma jēdzienu, komercnoslēpumu, uzņēmuma pāreju, individuālā komersanta uzņēmuma pāreju personālsabiedrībai, filiāles jēdzienu, filiāles ierakstīšanu komercreģistrā, filiāles izslēgšanu no komercreģistra un par ārvalsts komersanta filiāli un pārstāvniecību.…
Likums ikdienišķā nozīmē ir noteikums, kuram ar dažādu institūciju palīdzību var piespiest pakļauties. Tas ir instruments, ar kuru nodrošina kārtību dažādās sfērās, tas ir, gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā. Juridiskā nozīmē likums ir pilsoņu tiesības starp individuālo brīvību un plašu ļaužu masu vajadzībām. Vieni no likumiem nodrošina indivīdu aizsardzību uzbrukuma un laupīšanas gadījumos - šādus likumus sauc par krimināllikumiem. Savukārt civillikums pārstāv ģimenes, mantojuma un lietu un saistību tiesības, kas risina jautājumus, piemēram, laulību šķiršana, mantojuma sadales u.c. gadījumos. Likums tiek dēvēts arī par "noteikumu sistēmu", par "interpretējamu konceptu", par "autoritāti” taisnīguma ieviešanai, lai saskaņotu cilvēku savstarpējās intereses, un pat par "pavēli, ko balsta draudi pielietot varu". Tomēr ne vienmēr iespējams piespiest ievērot likumus ar varas palīdzību - īpaši starptautisko attiecību gadījumos. Lai kā arī likumu dēvētu, tas funkcionē kā viens no nozīmīgākajiem sabiedrību organizējošajiem spēkiem.
