Pētot Jāņa Čakstes viedokļus un idejas, varu salīdzināt, ka daudzas no šīm idejām ir ļoti aktuālas mūsdienu Latvijā, piemēram, Čakstes pārliecība ir - „Taisnība vienmēr uzvarēs”. Tiesiska valsts, kurā valda taisnība – tas bija viņa pamatprincips, ieņemot augsto amatu. Mūsdienu Latvijā tiesiskums un vienāds likums visiem vēl ir piepildāma vērtība. Ļoti aktuālu tēmu mūsdienu Latvijā ir minējis ģenerālis Kārlis Goppers savās atmiņās citējot Jāņa Čakstes teikto: „Mums nav vēl partiju valstiskā nozīmē, ir tikai šauras grupas, kas cenšas izmantot valsti personiskās interesēs”. Arī šobrīd Latvijā, manuprāt, valda šādas interešu grupas ar saviem mērķiem.
Manuprāt, Jānis Čakste ir un būs demokrātijas simbols Latvijā. Par to liecina arī tas, ka 1998.gadā Šveicē atklāja Brīvibas Halli, kas veltīta 100 lielākajiem pasaules demokrātiem. Līdzās tādiem slaveniem pasaules demokrātiem kā Vinstons Čērčils, Vudro Vilsons un Abrahams Linkolns, tur ir minēts arī Jāņa Čakstes vārds. Veicot Jāņa Čakstes psiholoģisko portretu secinu, ka vēsturniekiem un pesonības psihologiem ir vēl jāizvērtē Čakstes darbība, demokrātija un autoritārisms Latvijā. Kā galvenie Jāņa Čakstes dzīves momenti, kuri būtu vēl jāizpēta un jāanalizē, manuprāt, ir:
• Jāņa Čakstes un Kārļa Ulmaņa lietišķās un personiskās attiecības;
• Jāņa Čakstes nostāja Andrieva Niedras apžēlošanas lietā 1926.gadā. Pret Andrieva Niedras apžēlošanu nostājas gan sociāldemokrāti, gan nacionālās aprindas.
…
