KOPSAVILKUMS
Kriminālprocesa realizācijas gaitā var un ir nepieciešams iejaukties dažādu personu dzīvē, tai skaitā ierobežojot viņu cilvēktiesības, tomēr šai rīcībai ir jābūt īpaši apsvērtai. Viens no būtiskākajiem iejaukšanās un ierobežojumu tiesiskās pamatotības izvērtēšanas kritērijiem ir tieši to attaisnojamība (vai tas ir nepieciešams vispār un vai tas ir nepieciešams noteiktā apmērā/pakāpē/intensitātē);
Jebkurš process ilgst noteiktu termiņu ar tā sākumu un beigu punktu, tāpat arī ir kriminālprocesa uzsākšanas norise, taču ir nepieciešams izstrādāt pilnvaroto personu darbību robežas, t.i., vai pilnvarotai personai ir jāvadās no tā informācijas kopuma, ko ir saņēmis, vai var veikt aktīvas pašdarbības, savu pilnvaru ietvaros, lai sasniegtu efektīvāku pārbaudi.
Pētījuma gaitā ir noskaidrots, ka KPL nav iekļauta kriminālprocesa uzsākšanas pamata definīcija, tādējādi KPL 370. pants būtu jāpapildina ar vēl vienu daļu, kurā būtu iekļauta kriminālprocesa uzsākšanas pamata definīcija. Tāpat autors sniedz šādu definējumu kriminālprocesa uzsākšanas pamatam: “Kriminālprocesa uzsākšanas pamats ir noskaidrotu noziedzīgu elementu esamība iekš iemesliem, lai uzsāktu kriminālprocesu”.
Lai gan viedokļi ir atšķirīgi, taču resoriskā pārbaude pēc būtības ir kriminālprocesa institūts. Kriminālprocesa likumā ir iekļauts šis termins un tas ir regulēts ar speciālajiem likumiem, taču ne visiem. …
Kriminālprocesa likumam ir liela nozīme, lai tiktu īstenota kriminālprocesuālā kārtība, kas nodrošinātu efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu. Tāpēc šā likuma regulējums ir jāpadara pēc iespējas skaidrāks un efektīvāks. Temata izvēli darba autors pamato ar to, ka, pirmkārt, pēc Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā kriminālprocesa uzsākšana ir salīdzinoši maz pētīta, un otrkārt, vai Kriminālprocesa likumā iekļautā “kriminālprocesa uzsākšana” ir racionāla?
