Nekustamā īpašuma ierakstīšana Zemesgrāmatā

Bieži vien juridiskajā literatūrā un informācijā var sastapties ar jēdzienu koroborācija. Ko gan šis termins nozīmē? Termins „koroborācija” cēlies no latīņu valodas, kurā rōbur, rōburis nozīmē ciets koks, spēks, ozols. Corroborare nozīmē darīt stipru, nostiprināt, pastiprināt. Kā līdzvērtīgu šim terminam lieto jau pieminēto „ierakstīšanu zemesgrāmatās”. Šajā kontekstā varu minēt, ka savā referātā „Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatās” apskatīšu tieši šī jēdziena juridisko izpratni un interpretāciju. Ņemot vērā to, ka nakustamais īpašums ir gan zeme, gan ēkas, kas pieder fiziskām un juridiskām personām, tad izskatot likumu „Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, Zemesgrāmatu likumu un Civillikumu, apskatīšu šos visus aspektus. Zemesgrāmatas – tā ir institūcija, kas kontrolē visus šos ierakstus, kā arī pēc tam nodrošina to publiskošanu un pieejamību, lai izšķirtu strīdus un nodrošinātu to atrisinājumu, gan sarunu, gan nepieciešamības gadījumā arī tiesas ceļā. Referata uzdevumi ir: • Dot pārskatu par zemesgrāmatu nodaļu pašreizējo struktūru, kas nodrošina klientu apkalpošanu. • Apskatīt klientu aptauju, kas veic vai ir veikuši nekustamo īpašumu reģistrēšanu zemesgrāmatā, lai noskaidrotu klientu attieksmi pret pakalpojuma sniegšanas kvalitāti Rīgā, republikas pilsētās un lauku rajonos. Lai noskaidrotu klientu - nekustamā īpašuma reģistrēšanas procesa subjektu – domas par reģistrēšanas procesu kopumā un zemesgrāmatu nodaļu sniegto pakalpojuma kvalitāti, tikai veikta klientu aptauja. Aptaujas jautājumi bija sastādīti ar mērķi noskaidrot: • klientu izpratni par nekustamā īpašuma reģistrēšanas procesu un reģistrēšanas mērķiem; • klientu informētību par reģistrēšanas kārtību; • veidu, kādā valsts iedzīvotāji veic darījumu ar nekustamiem īpašumiem reģistrāciju zemesgrāmatā; • zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti no klientu viedokļa; • klientu domas par nepieciešamajiem uzlabojumiem reģistrēšanas nodaļu darbā; • klientu apmierinātība ar informācijas saņemšanu no zemesgrāmatām. Atsevišķu statistisku rādītāju noteikšanai referata izmantoja Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata datus, kas publicēti tās mājas lapā, kā arī veica VVDZ ( Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata ) informācijas sistēmā esošo datu statistisko analīzi. Referātā iekļaušu arī piemērus no tiesu prakses, kur tiek pielietots zemesgrāmatu ieraksts, kā arī apstāklis, kad tam ir spēks un kad nav.