Kopš apmeklēju iesvētes mācību, esmu uzzinājusi daudz jauna. Pirms pašām kristībām un iesvētībām man bija sajūta, ka stāvu uz mājas sliekšņa pie atvērtām durvīm, un man pašai bija jāizlemj – iet iekšā, vai novērsties un doties prom. Varētu teikt, ka mana ticība Dievam ir bijusi kā amerikāņu kalniņi – augšā, lejā un tad atkal augšā, bet tajā brīdī es jutos pietiekami stabila un droša kāpt ārā no šī karuseļa, un es pilnīgi un galīgi zināju, ka vēlos iet iekšā mājā, no kuras nāca drošības un miera sajūta.
Un arī šis manas dzīves svarīgais notikums pilnīgi noteikti nav beigu pieturzīme. Tas ir kā iesākums kam jaunam, neatklātam, iesākums mēģināt un uzdrīkstēties ko vairāk.
…
