Secinājumi
1. Komunikācija ir informācijas ziņojumu veidošana un nodošana neformālā sarunā, grupu saskarsmē un publiskās uzstāšanas laikā. Vajadzība pēc tās rodas cilvēkam jau no agras bērnības.
2. Komunikācijas psiholoģija ir psiholoģijas virziens, kurš pēta dažādus komunikācijas aspektus un problēmas, kā arī komunikācijas efektivitātes palielināšanas iespējas.
3. Izšķir verbālo un neverbālo komunikāciju. Verbālā komunikācija notiek ar vārdu un skaņu palīdzību, savukārt, neverbālā ar mīmikas, žestu un priekšmetu palīdzību.
4. Starppersonu komunikācijas aktuālie jautājumi ir sarunas norise, prasme klausīties, sevis atklāšana un atgriezeniskā saite, komunikācija dažādās cilvēku grupās un darba intervija.
5. Pēdējās desmitgadēs aktuālā kļuvusi distances komunikācija, izmantojot internetu un telefonu. Tā, no vienas puses, atvieglo komunikācijas procesu, bet no otras, neverbālo stimulu trūkums apgrūtina informācijas interpretāciju.
6. Izšķir vairākas komunikācijas barjeras – izvairīšanas barjera, autoritātes barjera, kā arī tādas nesaprašanas barjeras kā fonētiskā, semantiskā, stilistiskā un loģiskā.
…
