Juristam savas darbības jāprot izvērtēt, analizēt un arī reizēm jāspēj tās kritiski aplūkot, lai būtu spēja pilnveidoties. Spēja kritiski novērtēt savu darbu , manuprāt ir ļoti sarežģīta lieta, bet tā neapšaubāmi sniedz iespēju izaugsmei. Jāprot izvērtējot savu darbu atzīt nepilnības un kļūdas , kas radušās, jo kā zinām no kļūdām mēs mācāmies. Bieži vien arī šie ir iemesli , kas nespēj parādīt jurista profesionalitāti , jo iespējam augstprātības dēļ viņš sevi spēj redzēt kā ja ne labāko , tad vienu starp tiem .Manuprāt, tikai tas , kas uzticami pildot savu darbu un nemēģinot savu amatu izmantot savtīgos nolūkos arī pierāda viņa patiesās dotības attiecīgi arī ētiskumu veicot noteiktās darbības.
Juristam ir jābūt kā paraugam. Tāpēc uzskatu , ka jau šobrīd studējot jāapzinās tas veids kā es sevi parādīšu sabiedrībā, lai kļūtu par profesionālu , atbildīgu, taisnīgu , godīgu, loģiski domājošu , neatkarīgu ,kārtīgu un apzinīgu juristu. Tāpēc arī ētiski morālie principi jāievēro, lai varētu pilnvērtīgi strādāt šajā specialitātē, un likt sabiedrībai atzinīgi novērtēt mūsu darbu.
…
Jurista darbību regulē ne tikai likumi , kodeksi, kas ir pašsaprotami strādājot šādā profesijā un pildot savus amata pienākumus, bet arī ētiskie un morālie principi. Ja deontoloģija māca par pienākumu , kā veidot savas darbības noteiktā profesijā , nosakot kādam tad būtu jābūt juristam, kādām īpašībām jāpiemīt , lai kļūtu par priekšrakstu sabiedrībā , kādas uzvedības normas ir jāievēro ieņemot, izvēloties jurista profesiju. Mūsdienās pastāvot dažādiem uzskatiem par deontoloģijas normu ievērošanu strādājot jurista amatā , jācenšas noskaidrot kādām rakstura īpašībām jāpiemīt juristam, lai godprātīgi , sabiedrības interesēs varētu pildīt savus pienākumus.
