Gaisma... Ēna... Gaismēna... Stipra vienība. Tā labi skan. Tas ir vienalga – uz ko lūkoties. Visur ir gaisma, ēna un gaismēna.
Dienā māju logos atspīd gaisma. Palūkojies zemāk – tur ir ēna. Vai tu to redzi? Pastāsti citiem, ko redzi. Tik nerunā par gaismēnu. Kad iesāc runāt, nepazaudē sevi un neatklāj gaismēnas noslēpumu. Liec citiem lūkoties tajā. Katram tā citāda liekas.
Stāvot pie gleznas, klusē. Nebilsti ne vārda un neprasi neko. Tā pati tev pateiks, kas ir gaismēna. Tai brīdi tu manīsi gleznas izstaroto gaismu un spītīgo ēnas skurbumu. Klusē. Nesaki neko.…
