| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Darba mērķis un uzdevumi | 3 |
| 2. | Ernesta Brastiņa biogrāfija | 4 |
| a) | E. Brastiņš – vēsturnieks | 5 |
| b) | mākslas vēsturnieks | 5 |
| c) | reliģijas vēsturnieks | 5 |
| d) | gleznotājs | 5 |
| e) | dzejnieks | 5 |
| f) | nacionālisma ideologs | 6 |
| g) | sabiedrības darbinieks | 6 |
| h) | latviešu nacionālās reliģijas atjaunotājs | 6 |
| 4. | Ernesta Brastiņa darbu saraksts | 8 |
| 5. | Secinājumi | 9 |
| 6. | Izmantotie avoti | 10 |
Ernests Brastiņš bija cilvēks ar visai plašām kultūras un sabiedriskā darba interesēm – par savas dzimtās zemes un tautas vēsturi, par tautas tradicionālās kultūras un lietišķās mākslas attīstības procesiem. Varbūt, ka savu lomu viņa darbu tapšanā ieņēma dzimtā novada un tā apkārtnes krāšņā daba, kur atradās daudzi vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļi, kas rosināja radošu domu un talantīga cilvēka fantāzijas lidojumu.
Savā darbīgajā mūžā E. Brastiņš sarakstījis 20 grāmatas, no kurām ievērību pelna četras par Latvijas pilskalniem, Latvijas Gadskārtu dziesmas, Dievturu raksti. Ernesta Brastiņa izdotie pētnieciskie un informatīvie materiāli par latviešu folkloru iznākuši no 20.gs. sākuma līdz pat mūsdienām. Viņš veicis zinātniskus pētījumus, mācījis jaunatni, gleznojis, instruējis māksliniekus, publicējis daudz rakstu presē un pats vadījis laikrakstus kā tehniskais redaktors, vadījis organizācijas, nodibinājis Latvijas Dievturu Sadraudzi un atjaunojis latviskā kulta pildīšanu.
E. Brastiņa devumu latvju tautai var iedalīt:
Kā vēsturnieks – licis pamatus Latvijas pilskalnu pētīšanā.
Ernests Brastiņš aizrāvās ar seno latviešu pilskalnu meklēšanu, uzmērīšanu, modeļu veidošanu. Pirmā viņa veiktā ekspedīcija bija 1922. gada vasarā, kad viņš strādāja Latvijas Kara muzejā par pārzini. Ekspedīcija devās apzināt seno kuršu pilskalnu. Ekspedīcijas viņš vadīja līdz pat 1930. gadam, apzinot un uzmērot vairāk nekā 300 pilskalnus visā Latvijā un pierakstot ar tiem saistītās teikas. Pētījumu rezultāti tika publicēti „Latvijas pilskalni” četros sējumos, un tas kļuva par pirmo plašo latviešu tautības pētnieku darbu šajā jomā. …
Plecīgais vīrs ar sārtu, gludi skūtu seju uzmanību vērsis uz sevi ar īpatno uz pieres nosukāto matu griezumu, kādu bildes piedēvē senlatviešiem un sevi saucis par Brastiņu Ernestu. Viņš pirmās Latvijas Republikas laikā bijis pirmais , kurš sācis atklātībā valkāt vīriešu tautisko uzvalku. Viņa vārdu noklusēja vai nievāja visus pēckara gadus. Viņa grāmatas un pārējos rakstus slēpa specfondos. Viņa personīgo arhīvu iznīcināja. Mēs runāsim par gleznotāju, publicistu, vienu no dievturības ideologiem - Ernestu Brastiņu.
