Latviešu un lībiešu lēņi

Livonijā līdzās vācu tautības lēņu īpašniekiem faktiski līdz pat Livonijas sabrukumam eksistēja arī vietējo tautību lēņu īpašnieki – vasaļi. Vietējo lēņu vīru slāņa izcelšanās saistāma ar to, ka 13. gadsimtā, kad noritēja Baltijas pakļaušana, gan ordenis, gan bīskapi bija spiesti rēķināties ar vietējo tautību aristokrātijas (tā saukto labiešu ) interesēm. Iekarotās zemes daļēja izlēņošana tās agrākajiem kungiem bija viena no vietējo iedzīvotāju pakļaušanas metodēm.
Historiogrāfijā ir daudz diskutēts jautājums vai visiem latviešu un lībiešu valdniekiem atņēma viņu zemi, kā arī tas vai lēnis, kuru piešķīra vietējiem iedzīvotājiem bija līdzvērtīgs ar vācu lēni. Nav noskaidrots jautājums kāds bijis viņu lēņu tiesiskais stāvoklis – vai tie bijuši pielīdzināti vācu bruņinieku lēņiem vai arī šie lēņu vīri bijuši tikai brīvzemnieki. Piedevām reizēm ir grūti atšķirt, kurš bijis vācietis, kurš latvietis vai lībietis, jo personvārdi dokumentos parasti ir piemēroti vācu valodas rakstībai. Parasti lēņu grāmatās atrod viņu vārdus, bet nav minēta tautība. Tā piemēram Rīgas arhibīskapijā lēņi tiek doti tādiem vīriem kā Johannes Lyve (Jānis Līvs), Azegalle (Azgals), Berthod Cillaw (Cielavs), Murnek (Mūrnieks), Adae (Ādas), Krumes( Krūmi)utt. Visvairāk šādu lēņu ir piešķirts lībiešiem un kuršiem.
Ordenis lēņus devis jau no savas pastāvēšanas sākuma, dokumenti rāda, ka jau 1207.gadu ordeņa mestrs Venno piešķīra lēni Mālpilī lībju kungam Maneģintam kopā ar viņa brāļiem.
14.gs. beigās parādās pirmie dokumenti, kuros ordenis nodevis zemi valdīšanā pēc lībiešu tiesībām. Šis dokuments gan nav lēņu grāmata, var saprast, ka šo zemi lībieši dabūjuši valdīšanā un apsaimniekojuši kā brīvi ļaudis, un varējuši šīs zemes arī nodot mantiniekiem, no klaušām un nodevām atpirkušies ar maksājumiem. Var spriest, ka lībiešu tiesības tikai pamazām izauga par pilvērtīgām lēņu tiesībām.
Pirmā lēņu grāmata pēc lībiešu tiesībām parādās 1446.gadā, to izdevis mestrs Heidreihs Finke no Overbergas brāļiem Honekem un Vilhelmam Pikejāņiem, izlēņojot lēni Salaspilī. Lēņu grāmatās norādīts, ka šie lēņi ir pilnvērtīgi ordeņa valsts lēņi, kas satur tādas pašas tiesības kā citi ordeņa doti lēņi un ir doti bez jebkādām nodevām. Tātad šie vīri bijuši pilntiesīgi ordeņa vasaļi. Tiek uzskatīts, ka šie lēņi doti Doles salas pirmsvācu laika lībiešu valdnieku pēctečiem. Viena no Salaspils lēņu vīru dzimtām 16.gs. dokumentos dēvēta par Ķēniņiem (Koeningk). No tā ar laiku historiogrāfijā ieviesusies tradīcija gan zemes valdniekus pēc lībiešu tiesībām, gan lēņu vīrus saukt par ķēniņiem jeb ķoniņiem. Vēl viena zināma Salasoils ķoniņu dzimta ir Pitkejāņi.

…