Оценка:
Опубликованно: 11.10.2013.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 5 единиц
Ссылки: Использованы
  • Реферат 'Tiesību normu sastāvdaļu raksturojums', 1.
  • Реферат 'Tiesību normu sastāvdaļu raksturojums', 2.
  • Реферат 'Tiesību normu sastāvdaļu raksturojums', 3.
  • Реферат 'Tiesību normu sastāvdaļu raksturojums', 4.
  • Реферат 'Tiesību normu sastāvdaļu raksturojums', 5.
  • Реферат 'Tiesību normu sastāvdaļu raksturojums', 6.
  • Реферат 'Tiesību normu sastāvdaļu raksturojums', 7.
  • Реферат 'Tiesību normu sastāvdaļu raksturojums', 8.
  • Реферат 'Tiesību normu sastāvdaļu raksturojums', 9.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
1.  Ievads    3
2.  Tiesību normas sastāvdaļas to raksturojums    4
2.1.  Tiesību normas raksturojums    4
2.2.  Tiesību normas pazīmes    6
3.  Tiesību normu sastāvdaļas    7
4.  Nobeigums    9
5.  Izmanto avotu un literatūras saraksts    10
Фрагмент работы

Nobeigums
Autore rakstot šo darbu secina, ka tiesību norma ir iestrādātas normatīvajos aktos, ko izdod valsts, lai nodrošinātu kārtību valstī un regulētu sabiedrību, radot tai priekšnoteikumus, uzliekot pienākumus un nosakot atbildību par tiesību normas neievērošanu attiecīgajiem sabiedrības locekļiem, kas tiesību normas neievēro. Ar tiesību normas palīdzību tiek realizētas valsts un sabiedrības savstarpējās attiecības.
Valsts izdodot attiecīgo tiesību normu var noteikt sabiedrībai to, kas ir atļauts un to, kas ir aizliegts, tiek noteiktas sabiedrības tiesības un pienākumi.
Rakstot darbu autore saskatīja problēmu, ka valsts iestrādājot tiesību normas normatīvā aktā, uzspiež sabiedrībai savus noteikumus un ja sabiedrības loceklis to neievēro, tiek piemērots piespiedu līdzeklis – sods par tiesību normas neievērošanu. Savā veidā valsts nosaka sabiedrības locekļa tiesības, nedodot pašam sabiedrības loceklim izvēlēties, kā viņš pats vēlētos realizēt savas tiesības, jo viņam ir jāpakļaujas normatīvajā aktā noteiktajam. Tātad var secināt to, ka sabiedrības loceklis pats nenosaka savas tiesības, sabiedrības loceklis savas tiesības nosaka pēc normatīvā aktā iestrādātiem noteikumiem. Pēc būtības ir saprotams tas, ka ir nepieciešams noteikt sabiedrības locekļa tiesības, pienākumus, aizliegumus utt., jo tādā veidā valsts nodrošina sabiedrisko kārtību, bet tad rodas pretrunas par to, vai netiek ierobežotas sabiedrības locekļa tiesības.

Atlants