Mūsdienu psiholoģijas zinātnes galvenie virzieni.
Biheiviorisms - Edvards Torndaiks sāka pētīt dzīvnieku uzvedību laboratorijas apstākļos, uzrakstot savu disertāciju par dzīvnieku intelektu. Par teorētisko līderi kļuva Džons Brauns Votsons, kas turpināja pētīt cilvēka reakciju uz dažādiem stimuliem.
Ģeštaltpsiholiģija – Makss Vertheimers, Volfgans Kēlers, Kurts Kofka, sāka pētīt cilvēka uztveres fenomenu, atklājot būtiskas likumsakarības daļu un veselā attiecību uztverē.
Psihoanalīze – Zigmunds Freids, viņš meklēja veidu kā palīdzēt cilvēkam ar neirotiskajiem traucējumiem.
Kultūrvēsturiskā pieeja – Ļevs Vigoskis, Aleksandrs Lurija pētīja runas un domāšanas attīstību dažādos kultūrvēsturiskos apstākļos.
Žans Piažē – pirmais pētnieks, kas konstatēja bērna intelektuālās attīstības kvalitatīvās pārmaiņas, pētot bērnus no dzimšanas līdz jaunībai.
Var teikt, ka 20gs sākumā pasaulē nebija vienotas psiholoģijas zinātnes. Sakot ar 20gs 30-40gadiem, savstarpēji noraidošās attiecības sāka uzlaboties, un viņi vēlējās savā starpā sadarboties. …
