20. gadsimts bija karu un dažādu pārmaiņu laiks un tā beigās sievietes loma sabiedrībā neapšaubāmi bija kļuvusi nozīmīgāka, tās tika novērtētas daudz vairāk nekā gadsimta sākumā, un, pēc manām domām, vislielākais nopelns šādu pārmaiņu veicināšanā bija sievietēm, kuras ar savu drosmi un pašpārliecinātību sievietes lomu sabiedrībā spēja pacelt līdz mūsdienu līmenim. Viena no viņām, manuprāt, bija Emīlija Benjamiņa, pirmā latviešu izdevēja sieviete, kas pie tam uz pārējo fona izcēlās ar 20. gs sievietēm netipisku drosmi, pašpārliecinātību un spēju uzdrošināties.
E. Benjamiņa bija sieviete, kura, ne brīdi neapdomājoties, patiešām var teikt paldies 20. gadsimtam par iespēju būt ne tikai meitai, sievai un mātei, bet arī sabiedrībā pazīstamai, apskaustai dāmai, veiksmīgai uzņēmējai un sabiedriski aktīvai personai. Ar viņas palīdzību tika izveidots Latvijas skatuves nams, kas vēlāk lika pamatus Rīgas Jaunajam teātrim, Benjamiņas īpašumā bija arī kancelejas preču bode, viņa bija arī Rīgas Jūrmalas palīdzības un labierīcības biedrības priekšstāve un, protams, laikrakstu „Jaunākās ziņas” un „Atpūta” izdevēja. „Katrs pats savas laimes kalējs, es neapstādamās arī kaļu,” viņa teikusi un patiešām neapstādāmās arī kalusi. Ne velti, gadiem ejot, Emīlija no mazas avīzes izdevējas kļuva par latviešu miljonāri.
…
