Zālē ienāk “Vēja māte” ar dažiem bērniem-“vējiem” .Klusiņām “pūšot”-s-s-s-š-š-š...Iziet caur zāli un pietupjas iepriekš norādītās vietās.
VĒJA MĀTE:
“Rudens-nerātnis-vējratā brauc.
Kokiem lapiņas zemē trauc.
Vieglās smiltiņas virpulī griež,-
Saulītei virsū mākoņus sviež..
“Mēs esam visu vēju vēji, gan stipri, gan auksti, gan silti, gan viegli. Bet, vai kāds no jums zina, ka vēji var būt arī ziņkārīgi? Vējam patīk visur ielīst: pagultē, grāmatu lapās, zem logu aizkariem, visās spraugās un caurumos. Viss vējiem jāzina, viss jāpatausta un jāpagroza, gan tā!”
(skanot mūzikai, V.M. ar bērniem draiskojas un mētā lapas, kuras samētātas zālē)
VĒJA MĀTE: “Pūšam, pūšam, vareni pūšam! Rudens ir jāiepūš ar pa-matīgu vēju un lapu puteni.”
(kamēr visi “virpuļo pa zāli, divi bērni noskaita dzejoļus)
…
