-
Ādas uzbūve un funkcijas
Ādas slāņi:
• Virsāda jeb epiderma – ārējais ādas slānis, ko veido daudzkārtains epitēlijs. Var būt no 0,03 – 1,5 mm bieza. Visbiezākā uz plaukstām, pēdām.
Dziļākajos virsādas slāņos atrodas šūnas, kas cieši piekļaujas cita citai un intensīvi dalās. Šūnām novecojot, to citoplazmā pakāpeniski uzkrājas ragviela (keratīns), bet kodols noārdās.
Virsādas virsējo kārtu veido vairākas kārtas nedzīvu zvīņveida šūnu. Nedzīvās, pārragojušās šūnas veido mehānisko aizsargbarjeru – tās nelaiž cauri ūdeni, mikroorganismus.
Virsādas dziļākajā slānī atrodas arī šūnas – melanocīti ¬-, kas satur pigmentu melanīnu, no kura ir atkarīga ādas krāsa. Melanīns pasargā ādu no saules UV starojuma. UV starojuma ietekmē šīs šūnas aktivējas un sāk ražot vairāk melanīna, kuru uzņem pārējās virsādas šūnas.
• Īstā āda jeb derma.
…
Ādas uzbūve un funkcijas Dzīvnieku ādas funkcijas: • Organisma aizsardzība – sevišķi blīva zvīņām vai ragvielām klāta āda ir zivīm, rāpuļiem, zīdītājiem; abiniekiem ādā ir indes dziedzeri, kas pasargā no uzbrucējiem. • Vielmaiņas galaproduktu izvadīšana – vairumam zīdītāju ādā ir sviedru dziedzeri. • Jušana – ādā ir daudz dažādu receptoru, kas uztver temperatūras izmaiņas, spiedienu; ūdens dzīvniekiem ir arī receptori, kas uztver ūdens spiediena izmaiņas. • Termoregulācija – aukstasiņu dzīvnieki, īpaši - rāpuļi, guļot saulē, sasilda ādu, tajā esošos asinsvadus, savukārt asinis sasilda visu ķermeni; zīdītājiem svīstot un ūdenim iztvaikojot, no ķermeņa virsmas tiek atdots liels siltuma daudzums; palielinoties asiņu pieplūdumam ādas kapilāros, palielinās organisma siltumatdeve. • Rezerves vielu uzkrāšana – zemādas slānī uzkrājas tauki, kuri, ja nepieciešams, tiek izmantoti enerģijas ražošanai. • Elpošana – abiniekiem caur ādu notiek gāzu maiņa.
