-
Socioloģijas raksturojums
5. Socioloģijas aizmetņi Latvijā radās 20. gadsimta sākumā. Taču kā atsevišķa zinātņu nozare un profesionālu pētījumu lauks tā izveidojās 60. gados. Šajā laikā Latvijas Valsts universitātē tika izveidota Lietišķās socioloģijas katedra(1966), uzsākts profesionālu sociologu sagatavošana, Latvijas Radio tika izveidota Socioloģijas laboratorija(1966), Latvijas [PSR] pārstāvis Valentīns Šteinbergs ievēlēts Starptautisko Sociologu asociācijas padomē. 1968. gadā tika publicēta Tālivalža Vilciņa grāmata „Profesiju prestižs un profesiju izvēle. Vēsturiski socioloģisks pētījums”, kurā izmantoti 3 aptauju rezultāti, Rietumu un Krievijas sociologu darbos atzītas metodikas. Socioloģijas rašanos noteica apstākļu kopums, kurā izšķiramas 6 faktoru grupas: sociālās zinātnes empīrisms, brīvdomība, personības, sadarbība, izcelsmes zinātne un pieprasījums. Pirmos sociologus aizrāva iespēja uzdot pilsoņiem precīzi formulētus jautājumus par definētu tēmu. Atsaucoties klasiķu formulētai domai, ka socioloģija ir empīriska zinātne par sabiedrību, „sociālā fizika”, arī Latvijā socioloģija piedzima kā empīriska zinātne. Tas notika pateicoties kvantitatīvo metožu pielietojumam. Tās no saviem skolotājiem mācījās un apguva pašmācības ceļā pirmie profesionālie sociologi. …
Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrību. Tā pēta lielas grupas sociālās grupas ,piemēram, studentus, strādnieku šķiru, sievietes un vīriešus, u.c. Izzināt sabiedrību nozīmē pētīt ,pirmkārt, cilvēku sociālo rīcību, mijiedarbību un attiecības; otrkārt, tos sociālos „veidojumus”, kuru iekšienē norisinās šīs attiecības: grupas, organizācijas, sociālos institūtus, sabiedrības; treškārt, sabiedrībā ( un citos sociālajos veidojumos) notiekošos procesus un izmaiņas; ceturtkārt, idejas, kas skaidro sociālo rīcību un sociālās attiecības, kā arī sabiedrībā notiekošos procesus un izmaiņas
