Jau ļoti daudzus gadu desmitus Latvijā tiek veidotas un uzņemtas filmas, kuras tiek gan atzītas, gan nominētas, gan kritizētas un aizliegtas. Līdz ar to, Latvija neatpaliek no pārējām Eiropas valstīm kino mākslā. Latviešu kino vēsturē ir ļoti daudz pērļu, kuras ir jāsaudzē, tās ir gan spēlfilmas, gan dokumentālās filmas, gan animācijas filmas un citi mākslas darbi. Arī pēdējos gados Latvijā tiek uzņemtas vairākas ļoti labas filmas, kas tiek atzītas ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
Man personīgi daudz labāk patīk latviešu vecās filmas. Tās man šķiet daudz reālākas un patiesākas nekā tās, kuras tiek uzņemtas mūsdienās. Mūsdienu latviešu kino, manā izpratnē, ir ļoti banāls.
Visvairāk man patīk Jāņa Streiča vecās filmas. It īpaši – „Mans draugs – nenopietns cilvēks” un „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Manuprāt, Jānis Streičs vecajās filmās bija daudz patiesāks un ar patīkamāku, interesantāku humoru, kā arī sižets bija interesantāks un aizraujošāks. Piemēram, „Rūdolfa mantojums” man īsti nepatika, lai gan filma nebija slikta, manuprāt, sižets nebija pārāk interesants un aizraujošs, jo filmas pusē man tā apnika. Man ne visai bija izprotams, kādēļ Emīlija izvēlējas Rūdolfu Rūdupu tik pēkšņi. …
