Pēc lielinieku oktobra apvērsuma Krievijā latviešu partijas sāka daudz enerģiskāk cīnīties par Latvijas valsts izveidošanu. LPNP vērsās pret Vācijas tīkojumiem pievienot tai Kurzemi un Zemgali. LPNP aicināja sasaukt Satversmes sapulci, lai pasludinātu Latvijas valsts nodibināšanu.
Miera līgums starp Vāciju un Krieviju tika parakstīts 1918. gada martā,
Bet jau 1918. gada februāra beigās visu Latviju bija okupējuši vācu iebrucēji. Igaunijas un Latvijas baltvācieši, izmantojot Vācijas ķeizara atbalstu, mēģināja izveidot vienotu Baltijas hercogisti, kurā ietilptu latviešu un igauņu apdzīvotās teritorijas. 1918. gada aprīlī Rīgā sanāca Vidzemes, Igaunijas, Rīgas pilsētas un Sāmsalas apvienotās zemes padomes muižnieku sapulce. Šoreiz sapulces darbā bija atļauts piedalīties arī dažiem Vācijai labvēlīgi noskaņotiem latviešiem un igauņiem - - tam vajadzēja radīt iespaidu par Baltijas tautu vienotu nostāju šajā jautājumā.
LPNP pārstāvim Z. Meirovicam izdevās panākt, ka Lielbritānijas valdība atzina Latvijas pagaidu valdību jau 11. novembrī – nedēļu pirms oficiālās Latvijas Republikas pasludināšanas.
…
