Latvijas nosaukums atvasināts no vārda Latvis & ar latīņu valodas galotnei –ia līdzīgo latviešu valodas galotni –ija.
Analizējot termina „Latvija” izcelšanos un attīstību, var novērot, ka tas saistīts ne tikai ar Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un iedzīvotājiem šajā reģionā, bet arī ar vēsturiski sociālpolitisko situāciju, sabiedrības attīstību. Daudzkārt mainoties ģeopolitiskajai situācijai, jēdziens „Latvija” zināmā mērā kļuva par sinonīmu vārdiem neatkarība, brīvība, nacionalitāte.
Latviešu Indriķa hronikā (1206.) Latvija saukta par Latgali, bet sākot ar 1209. gadu šī formula tiek aizvietota ar Lethia. Toreizējais Latvijas jēdziens bija daudz šaurāks kā mēs to pazīstam šodien. Par Latviju toreiz sauca tikai seno Latgali, atsevišķi pastāvēja Lība, Sēla, Zemgale un Kursa. Arī vēlāk (1336., 1359., 1387.,) oficiālajos dokumentos Indriķa hronikā sastopams nosaukums Lettya, Lettia, Letthia, bet jau 15.gs sākumā no šīs formulas pazūd vārds Lettia un paliek tikai Livonijas nosaukums. Vārds „Latvija” tika lietots plašākā un šaurākā nozīmē: katoļu prāvests Dionīsijs Fabricijs ap 1610. gadu rakstīja, ka Livonija daloties divās daļās – in Lothaviam et Aesthoniam. Latvija savukārt daloties: in Libiam, Lothaviam veram, Curlandiam, Semigaliam (Lībā, īstā Latvijā, Kursā un Zemgalē).…
