Zemes magnētisko lauku jeb magnetosfēru veido magnētiskie spēki, kas darbojas katrā Zemes punktā (tās dzīlēs, uz virsmas, virs Zemes), un tas ir visspēcīgākais magnētiskais lauks no visām Zemes grupas planētām. Zināšanām par Zemes magnētisko lauku ir ļoti liela nozīme navigācijā, kā arī dzelzs rūdas un citu derīgo izrakteņu atrašanās vietu meklēšanā. Zemes magnētiskais lauks ir bijis pazīstams jau pirms mūsu ēras, un tā izpētei ir bijusi svarīga loma gan no praktiskā, gan no zinātniskā viedokļa.
Pēc dažādiem avotiem, par Zemes magnētisko lauku cilvēkiem ir bijis zināms jau aptuveni 1000 līdz 800 gadus pirms mūsu ēras Ķīnā un Mongolijā. Cilvēki atklāja, ka dažiem akmeņiem, ko tad sauca par „Herkulesa akmeņiem” vai „Magkusa akmeņiem” (iespējams, tie bija dzelzs rūdas gabali, kuros iespēris zibens) piemīt spēja pievilkt metālus, turklāt, ja pret šādu akmeni paberzē tērauda adatu, tā arī kļūst magnētiska. Vēlāk tika atklāts arī tas, ka, ja šādu adatu brīvi pakarina, tā pagriežas ziemeļu-dienvidu virzienā. Savukārt termins „magnētiskais lauks” radās jau aptuveni 3. līdz 5. gadsimtā pirms mūsu ēras Ķīnā un Grieķijā (pie Magnēzijas pilsētas).
Praktiskiem mērķiem Zemes magnētisko lauku pirmo reizi arī sāka izmantot Ķīnā. …
