Viens no Latvijas visspilgtākiem mācītājiem, kuri pauda apgaismes idejas.
Uzrakstīja pirmo populārzinātnisko grāmatu latviešu valodā "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (1774), kas faktiski bija pirmā zemniekiem domātā enciklopēdija Eiropā.
Autors pirmajai ilustrētajai latviešu ābecei “Bildu Ābice”(1787).
sacerējis vairāk nekā simt dzejoļu, ko pats dēvējis par ziņģēm
Stāsti un pasakas – „Jaukas pasakas un stāsti” (1766).
G. F. Stendera mūža darbs ir 1178 lappušu biezā latviešu-vācu vārdnīca „Lettisches Lexicon”, vai pārtulkojumā Latviešu leksikons, kura iznāca 1789. Gadā., kurā ietvertas bija apceres ne tikai par latviešu ortogrāfiju, gramatiku, semantiku, bet arī par etnogrāfiju, tulkošanas teoriju, folkloru, stilistiku.
G.F. Stenders par galveno uzdevumu uzskatīja latviešu garīgās un materiālās dzīves līmeņa celšanu; reliģija viņam bija gan viens no pasaules uzskata pamatiem, gan līdzeklis morālās stājas stiprināšanai. Nemitīgi viņš mudināja latviešus mācīties, paplašināt zināšanas.
Šie centieni bija laikmeta un vides nosacīti. Ar savu pozitīvo devumu Stenders daudzējādā ziņā pacēlās pāri saviem laikabiedriem, tā nodrošinādams savu vietu kultūras vēsturē.
…
