Ugunszīme, kura rotāja Ērikas deniņus, agādināja degošās Līgupes bznīcas torni, kuru Magda redzēja, zem sirds nesot Ēriku. Ugunszīme manī ir vectēva raksturs, kurš saista mani ar cilvēku, kuru nekad neesmu satikusi, ērikā – ar notikumu, kuru viņa nekad nav redzējusi. Ugunszīme ir smalks, misticisma papvīts tilts, kurš savieno pagātni ar tagadnes esību.
Romānā „Ugunszīme” Gundega Repše izsāp arī savu sāpi, jo pati ir „padomju laika” bērns, kurš bijis pakļauts mākslinieciskā lidojuma eslodzīšanai komunisma ideoloģiju ielenkumā. Caur simbolisma ētersikajiem pieskārieniem viņa raisa sociācijas, kuras iesakņojušās latviešu asinsbalsī. „Pieskārienā var izdzīvot mirkli”. Romānā Dagnija, Kārlis, Magda, Viktorija, Olafs un citi ir likte;na līdumnieki, spītējot drūmākajam liakam Latvijas vēsturē.
…
