Šajā izdevumā apkopotas Zentas Mauriņas esejas1 „Pasaules vienotība un indivīda uzdevumi” latviešu valodā iznāk pirmoreiz.
Šis krājums 1963.gadā izdots Memmingenē vācu valodā. Tūlīt tas arī ieguva plašu atbalsi Eiropas savienībā, atgādinot par cilvēces augstākajām garīgajām vērtībām. Plašu vietu grāmatā ieņem esejas par Indijas tēmu, par indiešu domātājiem, rakstniekiem – R. Togori, Gandiju un citiem.
Īpašu vietu pasaulē guva krājums „Pasaules vienotība un indivīda uzdevumi”, raksti „Kas ir vienotība” un „Mazās tautas”. Par tiem tika runāts arī ANO kā par Miera, Humānisma, Tautu brālības manifestu. Vācu presē šo krājumu vienprātīgi novērtēja kā Z. Mauriņas „visaptverošāko un, droši vien, visvērtīgāko grāmatu”.
Zenta Mauriņa mūs katru aicina atgriezties pie „tām augstākajām vērtībām, bez kurām cilvēks zaudē savu dvēseli” tādas atsauksmes lasām Vīnes laikrakstos. Dr. Treo Šveices avīze rakstīja: „Drosmīga sieviete, kas atrod lieliskus formulējumus savām domām un spilgtu izteiksmi savai kvēlajai dvēselei. (..) Viņas eseja dziļi ietiecas mūsdienu garīgajos maldos un dvēseliskai postažai pretī nostāda nemainīgās vērtības, kas cilvēka dzīvi padara dzīvošanas vērtu”.
Dr.Treo piedāvāja Z. Mauriņai rakstu „Pasaules vienotība” pārveidot kā referātu. Vēlāk viņš pats to nolasīja ANO sesijā.…
