Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki notiek Rīgā no 1873. gada 26. līdz 29. jūnijam (I– V Dziesmu svētku norises datumi sniegti pēc vecā stila). Tos rīko Rīgas Latviešu biedrība; svētku komisiju vada RLB priekšsēdētāja vietnieks Rihards Tomsons.
Koru virsdiriģenti: Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Kopkorī 1003 dziedātāji. Irlavas Skolotāju semināra orķestrī 30 muzikanti.
Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki pierāda, ka, kopīgas, vienojošas idejas spārnotiem, iespējams “saorganizēties” pat ļoti īsā laikā. Šie svētki līdzās vēl pārsvarā esošajam cittautu komponistu repertuāram piesaka pirmās latviešu kora oriģināldziesmas un tautas melodiju apdares, liek apjaust tautasdziesmas krāšņumu un to lielo darbu, kas vēl darāms, lai “izklīdušos meldiņus kopā salasītu” (Jānis Cimze). Tie izstrādā svētku norises gaitu, kura pamatlīnijās tiek saglabāta arī turpmāk. Bet galvenais – tie cērt pirmo plaisu Rīgas vāciskajā gaistonē, liek arī cittautiešiem apjaust to, ka latvieši ir tauta, ne tikai zemnieku kārta. …
