Psihosomatiskas slimības ir labi zināmas. Pie klasiskajām pieder: bronhiālā astma, čūlainais kolīts, esenciāla hipertonija, neirodermīts, reimatoīdais artrīts, divpadsmitpirkstu zarnas čūla un anoreksija.
Katrai psihosomatiskai slimībai raksturīgs īpašs psihes konflikts, kas izraisa specifisko slimību. Ja kāds ilgojas pēc palīdzības un rūpēm, taču šo vēlmi slēpj, būdams pārliecināts, ka tās atzīšana būs apkaunojoša un pazemojoša, viņa parasimpātiska sistēma, esot pastāvīgā uzbudinājumā, var izraisīt bojājumus. Tikko dzimušam bērnam psihiskās un somatiskās reakcijas nav dalītas. Ja zīdainis baidās, jūtas pamests, viņam ir neērti, auksti, viņš ir izsalcis, izslāpis, vēlas saņemt glāstus, viņš reaģē ne tikai ar emocijām, bet arī ar savu ķermeni. Psihosomatisko slimību gadījumos notiek resomatizācija- emocijas atkal nav ierobežotas psihē, bet ir vienotas ar ķermeni, izraisot somatiskus traucējumus .Sastopoties ar psihisku traumu (zaudējumu, pazemojumu, nicinājumu, nespēju realizēt sevi, varmācību)psihe sabrūk, aizsardzības mehānismi vairs netiek galā, un cilvēks regresē, medicīniskā izpratnē – saslimt fiziski. Nelabvēlīgai psiholoģiskajai situācijai ieilgstot un saistoties ar bezcerību un bezpalīdzību veidojas psihosomatiska slimība.(1)
balsta un kustību orgānu sistēmā.
Balsta un kustību orgānu sistēmu veido skelets un muskuļi.
Psihosomatiskas saslimšanas: reimatoīdais artrīts, mīksto audu reimatisms, konversijas paralīze, nervu tiki.
…
