Koks izaug tik stiprs, cik stipras ir tā saknes. Māja ir tik stabila, cik pārdomāts un drošs ir tās projekts un ieliktie pamati. Ar cilvēku ir līdzīgi — jau no mirkļa, kad domājam par bērniņa nākšanu pasaulē, viņa pirmajām dzīvības dienām, aprūpes mīlestība, rūpes, iejūtība, pieejamība, kā arī spējas mācīt un disciplinēt nosaka bērna dzīves kvalitāti un attīstības virzību. Tā, protams, ir liela atbildība, bet «profesionālu vecāku» loma nevienam netiek dota gatavā veidā. Tomēr ikviens var būt pietiekami labs vecāks, ja viņam ir nepieciešamās zināšanas un vēlme reaģēt uz bērna uzvedību tā, lai attīstītu mazā spējas.
Ģimene, tās būtība ir pietiekami skaidra, jo tieši no ģimenes bērni ienāk sabiedrībā. Ģimenē bērns sper pirmos soļus apkārtējās īstenības izzināšanā. Ģimenē viņš saņem paaudžu pieredzes stafeti, kas viņam jānes tālāk, lai nodotu saviem bērniem, tātad — nākotnei. Ģimenē tiek likti bērna idejiskās, estētiskās, tikumiskās, filozofiskās pieredzes pamati, veidojas priekšstati par to, kas ir labs un kas — ļauns, kas ir godīgi, kas — negodīgi, kas ir labi un kas — slikti, top nākamā mūsu sabiedrības pilsoņa garīgais, morālais un fiziskais veidols.…
