-
Gadījumu izpētes metode
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Gadījuma izpētes veidi | 5 | |
| Gadījumu izpētes plānošana un konstrukcija | 7 | |
| Izlase un gadījuma izvēle | 8 | |
| Datu vākšanas principi un avoti | 9 | |
| 1. | Gadījuma izpētes datu analīze | 11 |
| Nobeigums | 13 | |
| Literatūras saraksts | 14 |
Kā atsevišķa pieeja gadījumu izpēte tika sākta izmantota tikai 20. gadsimtā. Oksfordas angļu vārdnīca frāzi gadījuma izpēte reģistrēja no 1934. gada, pēc tam kad medicīnā sāka lietot jēdzienu gadījuma vēsture. Gadījuma izpēti kā jaunu teoriju sociālās zinātnēs attīstīja sociologi Glasers (Barney Glaser) un Strauss (Anselm Strauss), kas prezentēja savu pētījuma metodi - pamatojuma teoriju 1967. gadā.
Gadījuma izpēte kā hipotēzes izmēģinājuma metode popularitāti guva tikai pēdējās desmitgadēs. Izglītības jomā gadījumu izpēte kļuva ļoti populāra. Slavenākie pētnieki šajā jomā ir Steiks (Robert Stake) un Nespors (Jan Nespor). 1
Gadījuma izpētes nav jauns pētniecības veids. Atsevišķs gadījums ir centrā tādās zinātnēs kā medicīna un jurisprudencē, ilgu laiku ar to operēja antropoloģijā, psiholoģijā, politikas zinātnēs, sociālajā darbā un menedžmentā. …
Gadījuma izpēte var būt gan kvantatīva, gan kvalitatīva, vai pat abu pieeju apvienojums. Gadījuma izpēti lieto, lai iegūtu pilnīgu saprašanu pilnu ar viedokļiem, fokusējoties vairāk uz procesu nevis iznākumu, uz atklāšanu nevis apstiprināšanu. Gadījuma izpēte dod priekšroku stratēģijai, kad jautājumi „kas”, „kā” „kāpēc” tiek uzdoti, vai pētniekam ir neliela kontrole pār rezultātu, vai kad fokuss ir uz mūsdienu fenomenu reālās dzīves konteksta. Galvenās tehnikas, kas tiek lietotas ir novērojums (gan ietvertais, gan neietvertais, tas atkarīgs no gadījuma), intervijas (nestrukturētas, strukturētas) un dokumentu analīze
