Marija Montesori (1870 – 1952) ir dzimusi Ankonas tuvumā. Studējusi Romas universitātē medicīnu. Viņa ir pirmā itāliete, kas ieguvusi medicīnas doktora zinātnisko grādu. Strādājusi Romas universitātes klīnikā, ārstējot atpalikušus bērnus. M.Montesori iepazinās ar franču ārsta – psihologa E.Segena darbiem. E.Segens 19.gs. vidu veidoja garīgi atpalikušu bērnu audzināšanas sistēmu, izmantojot īpašus didaktiskus materiālus, un guva atzīstamus panākumus bērnu prāta attīstībā.
M.Montesori pievērsās šīs idejas praktiskai realizēšanai, gūstot ievērības cienīgus rezultātus. Tas viņu pamudināja izmantot šīs metodes arī garīgi veselu bērnu audzināšanā.
M.Montesori kritizēja, ka bērnu fiziskā un garīgā attīstība noris pēc īpašiem likumiem. Vecāki, uzspiežot tiem savu gribu, bremzē bērnu dabisko attīstību. 1907.gadā M.Montesori, lai pārbaudītu un izvērtētu savas atziņas, atvēra pirmsskolas vecuma bērniem Romā San Lorenco strādnieku kvartālā „Bērnu namu”. Drīz viņa savu praksi attiecināja arī uz sākumskolas bērniem. Tā ieguva popularitāti un tika nosaukta par „Montesori audzināšanu”. M.Montesori idejas ātri izplatījās arī ārzemēs.
1922.gadā B.Musolīni režīms „Bērnu namu” slēdza. M.Montesori atstāja Itāliju un, apceļojot Franciju, ASV, Angliju, Spāniju, Dāniju, Holandi, Indiju, propogandēja savas idejas.
…
