Secinājumi
1. Alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai ir nepieciešams īstenot atbilstošu politiku, paredzot pietiekamu finansējumu un sociālās garantijas cilvēkiem, kuri vēlas aprūpēt bērnus, līdz ar to var secināt to, ka atlīdzība par aizbildņa un audžuģimenes pienākumu pildīšanu ir nesamērīga ar veicamajiem pienākumiem, tādējādi būtu jāizvērtē jautājums par nepieciešamību normatīvajos aktos noteikt atlīdzības apmēru par audžuģimenes un aizbildņa pienākumu pildīšanu.
2. Ir jāpilnveido normatīvais regulējums par sociālo garantiju nodrošināšanu, lai audžuģimenes loceklim un aizbildnim nodrošinātu tādus pašus apstākļus kā bērna vecākiem un adoptētājiem, tostarp jāveic grozījumi Darba likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nodrošinot iespēju izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu vai atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, tādējādi nodrošinot personas ar sociālajām garantijām.
3. Sistēmu uzskata par nepārtraukti mainīgu veselumu, kas vienmēr virzās uz mērķi un tās sastāvdaļas nepārtraukti mijiedarbojas savā starpā noteiktā struktūrā un veidā.…
