Sākot no deviņdesmito gadu vidus Latvijai ir negatīva, turklāt augoša, ārējās tirdzniecības bilance. Šajā darbā autore apskatīs šīs bilances negatīvi veidojošo daļu jeb eksportu. Autore analizēs eksporta attīstības tempu dinamiku un centīsies saskatīt veidus, kā Latvija negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci var pārvērst pozitīvā bilancē.
Ekonomikas teorētiķi jēdzienu “eksports” definē kā preču, pakalpojumu vai kapitāla izvešanu uz ārzemēm. [4;98]. Savā darbā “Ārējās tirdzniecības struktūra un dinamika Latvijā - eksporta analīze (1995.-2003.g.)” autore analizēs Latvijas ārējās tirdzniecības rādītājus, tāpēc uzskata par nepieciešamu arī izskaidrot jēdzienu “eksportētājvalsts”. Eksportētājvalsts ir preces izcelsmes valsts, kas eksportē šo preci, vai starpniekvalsts. Starpniekvalsts nav uzskatāma par eksportētājvalsti, ja pārbaudāmo preci transportē caur šo valsti vai attiecīgā prece nav ražota šajā valstī, vai nav iespējams noteikt līdzīgu normālo vērtību šajā valstī. Darbu ar šādu tēmu autore izvēlējās, jo tas ir ļoti aktuāls jautājums visai Latvijas ekonomikai kopumā, turklāt, pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, ir kļuvis interesanti prognozēt gandrīz visus ekonomiskos, sociālos un citus rādītājus un kā tie varētu mainīties, iestājoties Latvijai šajā organizācijā.…
