Ekonomiskā situācija
Vislabākais lielums, kas ļauj noteikt ekonomikas stāvokli ir vidējais IKP salīdzināmās cenās. Zemāk attēlotajā grafikā ir atspoguļoti trīs attīstības scenāriji 2020. gadam.
Optimistiskais scenārijs izmanto iepriekšējo gadu attīstības tempus, lai paredzētu nākotni, kurā Latvijai izdodas veikt pat nedaudz lielāku attīstību, nekā iepriekšējos desmit gados – t.i. dubultot vidējo ienākumu.
Ja Latvija pieturās pie līdzīgiem augšanas tempiem kā agrāk, jeb, ja tiek novilkts vienkāršs statistiskais trends, tad uz 2020. Gadu Latvijas IKP sasniegts 6000 latu uz personu 2000. Gada salīdzināmajās cenās, jeb 20 gadu laikā vidējais Latvietis būs trīs reizes bagātāks reālajos apmēros.
Pesimistiskais scenārijs paredz lejupslīdes turpināšanos, un, kaut gan izmantojamais regresijas modelis dod līkni, kas ir līdzenāka par reālitātē esošajām IKP dinamikām, tās vērtējums tomēr ir statistiski pamatos.…
Veidojot Latvijas attīstības vīziju balstīju to uz statistiskiem datiem un statistiskām metodēm, nevis vairāk vai mazāk informētu spekulāciju balstoties uz atlasītu faktoru vai viedokļu analīzi. Dati vīzijas izstrādei tika ņemti no Latvijas Centrālā statistikas pārvaldes mājaslapas www.csb.gov.lv Vīzijas izstrāde notiek galvenajās aprakstošajās grupās un cenšas iztēloties to, kā izskatīsies Latvijas ekonomika 10 gadu nākotnē, un kādā veidā tā var tur nonākt. Katra faktora analīzē tiek veikti trīs scenāriju analīze – pesimistiskais, lineārais un optimistiskais. Optimistiskās un pesimistiskās prognozes ieguvei izmantotā metode tiek atrunāta katru atsevišķu datu analīzē, tās var būt logaritmiskās, polinominālās vai pakāpes regresijas, kuras ir veiktas Excel programmā. Lineārais trends vienmēr ir piedāvāts kā vidējais prognozes variants, starp optimistisko un pesimistisko. Izmantojamie dati ir 10 gadu garumā, atkarībā no pieejamības, no 1999 līdz 2009 vai no 2000 līdz 2010 gadam. Nākotnes prognozes vienmēr tiek veiktas līdz 2020. gadam. Izmantojamie dati ir pievienoti pielikumā excel formātā
