1929. gadā Latvija noslēdza līgumu ar Poliju, un Latvijas valdība samaksāja 5 miljonus latu par poļu muižnieku atņemtajām zemēm.
Kopumā agrārreformu ir vērtējama pozitīvi, jo tika nostiprināta latviešu vara savā zemē, lielās, bet ekonomiski neefektīvās lauksaimniecības nomainīja mazās, bet efektīvās saimniecības, tādā veidā pieauga lauksaimniecībā izmantojamo zemju platība un palielinājās ražība. Jau 1930. gadu sākumā valsts sevi pilnībā apgādāja ar lauksaimniecības produktiem un attīstīja ekportu. 1938. gadā Latvija kā piena un gaļas eksportētāja ieņēma 4. vietu pēc Dānijas, Holandes un Zviedrijas, tāpēc var uzskatīt, ka agrārā reforma bija solis uz priekšu.
…
