| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Teksts | 4 | |
| Secinājumi | 5 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 6 |
Secinājumi
1. 2005.g. gada vidējā inflācija bija 6.9% un, lai Latvija varētu pārliecinoši ieiet Eirozonā, inflācija bija jāsamazina līdz 2.9%, kas tā arī neizdevās. Šajā ziņā, inflācija Latvijā ir pat zemāka par ieteikto- 2012.gada novembrī inflācija bija 1.6%, kas nozīmē, ka ar šādu inflācijas līmeni, pāriet uz Eiro būtu pavisam izdevīgi, taču, lai viss būtu kā Māstrihtas kritērijos noteikt, Latvijai inflācijas līmenis jāpalielina vismaz par diviem procentiem.
2. Kopš 2005. gada energoresursu tarifi ir tikai auguši, kas nozīmē, ka krītas iekšzemes kopprodukts, un, līdz ar to, valūtas kursa vērtība samazinās un kļūst neizdevīgi pāriet no vienas valūtas, uz otru.
3. Ja Latvijas iedzīvotāji izlemj par labu eiro, tā ieviešanas izmaksas būs aptuveni 170 miljonu latu, kas ir dārgi, turklāt, izmaksas pašreiz vēl nevar aprēķināt pietiekami precīzi, taču prognozes ir tādas, ka izmaksas varētu būt vēl lielākas. (25%-40% augstākas), taču, ja tomēr Latvija izvēlas latu, par eiro atlikšanu ir jāpaziņo savlaicīgi, lai izslēgtu veltu naudas izšķiešanu.
4. Risks, neieviešot eiro, ir investīciju plūsmas samazināšanās, līdz ar to var samazināties naudas pirktspēja un IKP valstī. Taču, ieviešot eiro, tiks piesaistīti ārvalstu investori, kas neļaus samazināties naudas pirktspējai un IKP.
…
1. Tēmas aktualitāte Kā jau zināms, Latvija ir pievienojusies 27 valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, jau no 2004. gada pirmā maija, taču eiro ieviešanas ideja Latvijā atskanēja jau 2008. gada 1. Janvārī, taču tā tika atlikta līdz 2012. gadam. Ir jau 2013. gads, taču sabiedrībā vēl aizvien valda neziņa, kas mūsu valstij būtu izdevīgāks- lats vai eiro, tāpēc eiro ieviešana atlikta uz 2015. gadu. Visu apsverot, autoram šķiet, ka tēma ir ļoti aktuāla Latvijā- gan iedzīvotājiem, gan pašai valstij un valdošajai iekārtai. 2. Hipotēze Eiro ieviešana Latvijā nesīs vairāk labuma, nekā ļaunuma. 3. Darba mērķis Autora darba mērķis ir noskaidrot viedokļus par Latvijas ieiešanu Eirozonā, noskaidrot Eirozonas negatīvās un pozitīvās puses, ko iekļaušanās Eirozonā varētu sniegt Latvijai un tās iedzīvotājiem, vai arī kādas problēmas tas varētu izraisīt. 4. Pētījuma objekts Autors savā darbā pievērsīs uzmanību tādiem objektiem kā politiķiem un ekonomistiem, piemāram, Pēteris Vasks, Andris Lejiņš, ekonomistiem kā Mārtiņš Kazāks, Aivis Ronis, Rimševics un I. Godmanis un citām sabiedrībā pazīstamām personībām. Internetā, žurnālos un grāmatās atrodamā informācija par Eirozonu un Latvijas iekļaušanu tajā. 5. Pētījuma priekšmets Latvijas ieiešanas Eirozonā pozitīvie un negatīvie aspekti. 6. Pētījuma metodes Pirmkārt, visefektīvākā pētījuma metode šajā darbā ir dokumentācija- jebkādas rakstiskas informācijas ievākšana un analīze, jo kamēr eiro valūta Latvijā nav ieviesta, tikmēr ir grūti spriest par iespējamajām sekām, tieši tāpēc ir svarīgi izzināt teoriju par valūtas kursa maiņām un uzzināt speciālistu domas par šo aktuālo problēmu. Otrkārt, tā kā tiks rīkots referendums par Latvijas iekļaušanu eirozonā, autore uzskata, ka ir jāuzzina cilvēku viedoklis par to, kādas varētu būt pozitīvās vai negatīvās sekas, Latvijas latu aizstājot ar eiro. Otrā efektīvā metode šajā pētījumā varētu būt aptauja (tiks aptaujāti 50 respondentu, vēlēšanas tiesību vecumā. Tiks jautāts respondentu viedoklis par to, vai Latvijā vajadzētu ieviest eiro un kādas sekas, viņuprāt, tas varētu radīt. 7. Literatūras un avotu uzskaitījums Darbā tiks iekļauta speciālā ekonomikas literatūra, kā arī analītiskās diskusijas materiāli par šo tēmu internetā un žurnālos.
