Oktobra sākumā Bermonts darīja zināmus patiesos vācu nodomus – pirmām kārtām ieņemt Rīgu (tātad gāzt Pagaidu valdību un likvidēt latviešu valsti!) un tikai pēc tam doties tālākās cīņās pret Padomju Krieviju. Ienaidnieka rīcībā bija ievērojami spēki: ap 51’000 karavīru (no tiem 40’000 bija vāciešu), 100 lielgabali, 600 ložmetēji, 120 lidmašīnas, 3 bruņuvilcieni, 10 bruņuautomobīļi. Latvijas armijā pavisam bija 39’000 karavīru, 33 lielgabali un 173 ložmetēji. Pret bermontiešiem varēja raidīt cīņā ap 12’000 vīru ar 9 lielgabaliem un 23 ložmetējiem, 2 lidmašīnas, 1 bruņuvilcienu un
3 bruņuautomobīļus (pārējie spēki Latgalē cīnījās pret lielinikim*).
Rīgu aizsargāja tikai 5000 steigā sapulcinātu kareivju. 6. oktobrī sākās bermontiešu uzbrukums, un jau 8. oktobra rītausmā viņi devās triecienā pret Rīgas priekšpilsētu aizstāvjiem. Daudziem latviešu cīnītājiem trūka apavu, nebija mēteļu, citiem mugurā bija tikai ar ādas jostu sajozts uzvalks. Milzīgā pārspēka priekšā tika atstāts Tukums, Ķekava, Jūrmala.…
