22. Izglītība kā sociāla institūts.
Izglītība – sociālais institūts, kas veic formālo socializāciju.
Citas izglītības sistēmas funkcijas:
– sociālā kontrole (pieskata bērnus);
– regulē darbaspēka pieplūdumu darba tirgū.
Sabiedrības vajadzības pēc izglītības nosaka:
• izglītības sistēmas struktūru (profesionālā specializācija, kvalifikācijas līmeņi);
• izglītības sistēmas funkcijas;
• izglītības stimulus sabiedrībā.
Izglītības sistēma mūsdienu sabiedrībā:
• ģimenes un izglītības sistēmas “konkurence” socializācijas procesā;
• formālais un faktiskais izglītības līmenis;
• izglītības standarti un sabiedrībā nepieciešamais izglītības līmenis.
23. Reliģija kā sociāls institūts.
Reliģija ietver:
• sociālās kopības ticību, vērtības, normas un idejas, kas veido tās kopīgo identitāti;
• rituālus – īpašas aktivitātes, kurās piedaloties indivīdi apliecina sevi kā reliģiskas kopības locekļi;
• dzīves jēgas sajūtu.
Reliģijas analīze socioloģijā –
• Sociologus neinteresē reliģisko ticējumu patiesums vai nepatiesums;
• Galvenā uzmanība vērsta uz reliģijas sociālo organizāciju;
• Reliģija kā sociālās solidaritātes avots/sociālās kārtības leģitimācijas veids;
K. Markss par reliģiju –
• reliģija kā sociālās realitātes izkropļots atspoguļojums;
• atsvešinātības, sociālās nevienlīdzības, varas attiecību attēlojums pārdabisku tēlu un simbolu veidā;
• ideoloģiskais aspekts – reliģiskās vērtības un ticējumi akceptē sociālo nevienlīdzību un atsvešinātību;
• “opijs tautai” un “bezsirdīgās pasaules sirds”
…
