17.gs.Holandē raksturīgs ar kapitālisma uzplaukumu ekonomikā un tā atspoguļojumu sabiedriskajās attiecībās, sekojoši arī mākslā un kultūrā. 17.gs. Holande bija tirdzniecības lielvalsts ar plašām kolonijām. Tai piederēja milzīga flote un kuģu būve bija viena no galvenajām rūpniecības nozarēm. Lauksaimniecībā praktiskie, racionālie un strādīgie holandieši uz salīdzinoši nelielām zemes platībām prata radīt piensaimniecību, ar kuru kļuva slaveni visā Eiropā [3]. Uzplaukums skar visas dzīves un kultūras jomas. Holande gan ekonomiskā, gan sociālā ziņā 17.gs. ir kļuvusi par valsti, kurai līdzīgas nav visā Eiropā, un tikai 17.gs.beigās, pieaugot Anglijas un Francijas ekonomiskajai varenībai, Holande zaudē savu vadošo statusu. Vienlaikus Holande šajā laikā ir arī Eiropas kultūras centrs. Cīņa par nacionālo neatkarību, revolūcija, birģeru kārtas uzvara un tās dominanate sabiedriskajā un kultūras dzīvē arī nosaka 17.gs. Holandes kultūras īpatnības. Protestantisms un kalvinisms kā dominējošās reliģijas nozīmēja to, ka garīdzniecībai Holandē nebija tādas ietekmes kā Flandrijā, un vēl jo vairāk Spānijā vai Itālijā. …
