Pirms absolūtisma ieviešanas Austrijā valdīja Hābsburgu dzimtas valdnieki, kas no 1438. gada nepārtraukti ieņēma arī ķeizara troni. Ar izdevīgām precībām Austrijas valdnieki 15gs beigās un 16.gs sākumā stipri paplašināja savas valsts teritoriju, iegūdami Nīderlandi un Spāniju ar tās plašajiem zemes apgabaliem. Kārlim V atsakoties no troņa, viņa plašā valsts sašķēlās divās daļās: Spāniju un tai piederošās zemes ieguva Hābsburgu vecākā dzimta, bet Austriju jaunākā, tas ir Kārļa V jaunākais brālis Ferdinands I un viņa pēcnācēji. Šim jaunajam atzarojumam izdevās savu valsti, Austrijas teritoriju, būtiski paplašināt. Vispirms valdnieks ieguva Čehiju, tad Turciju un visu Ungāriju. Visbeidzot pēc Utrehtas-Taštātes miera līguma, kas izbeidza karu Spānijas mantojuma dēļ, Austrija ieguva arī Beļģiju un Lombardiju. Tā Austrija kļuva par vienu no spēcīgākajām Eiropas valstīm, tomēr tās spēkus mazināja, tas ka Austrijas valsts teritorija bija izkaisīta un sastāvēja no zemēm ar dažādu vēsturisko pagātni, iekārtu un iedzīvotāju tautības sastāvu. [atsauce:1]
Vestfālenes miers deva izšķirošo triecienu sīko valstiņu uzplaukumam Austrijā, to vairs nevarēja uzskatīt par lielvaru, jo valstiņu valdnieki - firsti bija kļuvuši gandrīz pilnīgi patstāvīgi.…
