Kaut kur Latgalē, netālu no Salānu pilsētas, līdzās Gauru kalnam atradās lauku sēta, pa kuru skraidīja divas suņadvēseles – Niks un Žiks, un cilvēkbērns vārdā Bonifācijs Pāvulāns, īsāk – Boņuks. Viņš pats par savu pusi teica tā: “…vai kaut kur citur ir tik zeltaina dūmaka uz priežu siliem kalnos un uz eglainēm ielejās! …kalni visapkārt tādi mīlīgi, tīrumiem visādi deviņi zaļumi, bērzi tik balti un debesis tik zilas.”…
