-
Inženierģeoloģijas pamatkurss. Sksāmena jautājumi un atbildes
Конспект21 Строительство и строительные работы, География мира
Morēnu pauguri veidojušies, ledājam uzvirzoties, zemledus apstākļos. Pauguri sastāv no sarkanbrūnas mālsmilts un smilšmāla nogulumiem. Tie ir dažāda lieluma un augstuma, sīki un lieli, zemi un augsti. Tie ir atšķirīgas formas: apaļi un iegareni ar lēzenām un stāvām nogāzēm. Pauguri plaši izplatīti visās Latvijas augstienēs. Pauguru kopas veido pauguraines, kurām raksturīga pauguru un ieplaku mija.
Morēnu paugurgrēdas veidojušās ledāja malās, ledājam atkāpjoties un atkārtoti uzvirzoties. Tāpēc tās veido ledāju kušanas ūdeņu nogulumi – grants un smilts. Morēnu paugurgrēdas sastopamas visās Latvijas augstienēs. Daudzviet Latvijā paugurgrēdās ierīkoti smilts un grants karjeri, kuros iegūst derīgos izrakteņus būvniecībai.
Platopauguriem kodolu veido morēnas nogulumi, bet virskārtu klāj bezakmens māla slānis. Uzskata, ka platopauguriem māla slānis izveidojies ledāja caurkusumos, ledāja kušanas ūdeņiem ieskalojot māla daļiņas no ledāja. Latvijā platopauguri sastopami Vidzemes, Latgales un Alūksnes augstienēs. Tie ir 20 - 40 m augsti, 1 - 4 km gari.
Ledāja kustības apstākļos ir veidojušās arī noteiktā virzienā (lielākoties ledāja plūsmas virzienā) orientētas, garumā stieptas reljefa formas. Latvijā šādas reljefa formas ir drumlini. Tie ir šauri līdz 5 km gari un 5 - 20 m augsti vaļņveida pacēlumi ar izteiktām nogāzēm. Drumlini kopā ar tajā pašā virzienā vērstām šaurām un garām ieplakām veido plašus apvidus – tās saucamos drumlinu laukus. Ievērojamākais ir Burtnieku drumlinu lauks, kas plešas no Valmieras uz ziemeļu rietumiem, iesniedzoties Igaunijas teritorijā. Otrs drumlinu lauks atrodas uz dienvidiem no Austrumkursas augstienes Lietuvas pierobežā.
…
1. a) Zemes uzbūve, iežu cikls – raksturot, kur un kādi ieži atsedzas zemes virspusē, Latvijā, Eiropā, pasaulē. 5 līdz 70 km, 0°-1,000°C – ZEMES GAROZA. 70 līdz 670 km 1,000°C – AUGSEJA MANTIJA, 670 līdz 2,890 km 2,000°C – MANTIJA, 2,890 līdz 5,150 km 3,700°C – AREJAIS KODOLS, 5,150 līdz 6,370 km 3,700°C – IEKSEJAIS KODOLS. Zemes garoza no citām sfērām atšķiras ar ģeoloģisko apstākļu un sastopamo iežu dažādību, kā arī procesu dinamismu un savstarpējām mijiedarbībām. Izšķir divu tipu Zemes garozu: okeāniskā – biezums 5-8 km, dominējošie ieži bazalti, vecums līdz 250 milj. gadu; kontinentālā – biezums 30-70 km, dominējošie ieži granīti vecums līdz 4700 milj. gadu; Zemes garozas Vidējais ķīmiskais sastāvsO – 46,6 %Si – 27,7 %Al – 8,1 %Fe – 5,0 %Ca – 3,6 %Na – 2,8 %K – 2,6 %Mg – 2,1 %Kopā 98,5 %. Zemes garozā: Magmatiskie 64,7% Metamorfie 27,4% Nogulumieži 7,9%. Iežu cikls ir ģeoloģisko notikumu secība, kas skaidro iežu veidošanos, izmaiņas, sairšanu, un jaunizveidi dabas procesu rezultātā. Galvenie iežu tipi: 1) Magmatisms un magmatiskie ieži Magmatiskie ieži veidojas kristalizējoties izkusušajam iežu materiālam – magmai. Ja magma kristalizējas Zemes iekšienē veidojot lielus kristālisku iežu ķermenus – plutonus jeb batolītus, u.c. savukārt iežus sauc par intruzīvajiem magmatiskajiem iežiem. Ja magma
