Jo ir taču tik skaisti, pamosties savā valstī – tīrā un sakoptā valstī – un novērtēt to, ko mūsu zeme mums ir devusi. Mēs taču esam viņai pateicīgi arī par savu dzīvi! Latvija taču ir tik bagāta - mums ir ļoti sens karogs, himna, kuru dziedājām pat tad, kad tas bija kategoriski noliegts, pašiem savas tautasdziesmas un teikas, varoņeposs par Lāčplēsi, Brīvības piemineklis un, pats galvenais, mums aiz muguras jau daudzās paaudzēs ir cilvēki, kas ir ticējuši mūsu tautai un tās spēkam. Mums ir ļoti jāmīl sava dzimtene un jārūpējas par to. Es ticu, ka pienāks diena, kad laimes meklētāji atgriezīsies Latvijā un pateiks Viņai paldies. Paldies par to, ka ir vieta, kur atgriezties, jo vislabāk taču ir mājās. Es savu likteni vēlos saistīt ar Latviju, jo nevaru iedomāties nodzīvot visu mūžu kur citur. Uz citām zemēm var ceļot, var kādu laiku tajās mācīties vai strādāt, bet dzīves vieta man vienmēr būs Latvija.…
