-
Hermanis Hese "Sidharta"
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ziņas par autoru | 3 | |
| Tematika | 3 | |
| Problemātika | 3 | |
| Galvenie tēli, to attiecības | 4 | |
| Kompozīcijas īpatnības | 5 | |
| Valoda | 5 | |
| Pausto ideju atziņa, vērtējums saistībā ar 20. gadsimta literatūras iezīmēm | 5 | |
| Literatūras saraksts | 6 |
Valoda
Vienkārša, bet krāšņa ir romāna valoda. Domu graudi, sakāmvārdi, apzīmējumi un salīdzinājumi atsvaidzina kā autoru tekstu, tā arī romāna personu teikto. Tēlu raksturošanai Hese visbiežāk un ar lieliem panākumiem izmanto individualizēto runu. Tēlu runai ir atšķirīga teikumu uzbūve, īpatnēja vārdu izvēle un savienojumi. Personu valoda liecina, ka Hese ir labs stilists, kas veiksmīgi pratis izmantot valodas bagātību. Manuprāt, lieliski izmantota vārdu ekspresīvā daudznozīmība.
Pausto ideju atziņa, vērtējums saistībā ar 20. gadsimta literatūras iezīmēm
Grāmatas darbība notiek senajā Indijā, bet tas nav svarīgi, jo viss reālisms stāstā ir tāds kā iekšējās pasaules simbolisks atainojums, Stāsts pirmām kārtām ir par iekšējo ceļojumu. Stāsts ir rakstīts eksistenciālisma un neoromantisma stilā, jo stāstā tiek meklēta dzīve jēga un ir jūtama vēlme pēc tiekšanās uz ko augstāku. Lai arī stāstā akcents, šķiet, nav likts uz emocijām, tomēr tas spēs aizkustināt.
…
Šis ir garīgs stāsts par sevis meklējumiem, caur ceļojumu visa mūža garumā. Par vēlmi piedzīvot pašam ko īstu, nebijušu, atklāsmi. Šajā stāstā vēstīts, ka nav nepieciešams darīt kaut ko, ko kāds ir izdomājis un uzdevis par visuma atslēgu, un ielicis reliģiskos rituālos, lai piedzīvotu patiesu spirituālu atklāsmi.
