Eiropa 19. gadsimtā: galvenās norises politikā, ekonomikā un zinātnē
Eiropas valstu sistēmu 19. gadsimta priekšvakarā būtiski izmainīja un ietekmēja Lielā franču revolūcija (1789 – 1794). Sekoja plašas politiskas, ekonomiskas un sociālas reformas. Tika gāzta absolūtā monarhija un nodibināta republika. Tā kļuva par modernas valsts un sabiedrības formas modeli, tās konstitūcija paredzēja, piemēram, viedokļa un vārda brīvību, visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, darba un profesijas izvēles brīvību un citas tiesības, bez kurām nav iedomājama arī mūsdienu demokrātija. Gadsimta sākums raksturojas ar Napoleona valdīšanas laiku (kas arī ievieš reformas gan valsts pārvaldē, gan izglītības, tieslietu, īpašuma un tirdzniecības jomās) un karagājieniem, pēc Napoleona valdīšanas beigām Francija nodibinās konstitucionāla monarhija. 1814. – 1815. gadā Vīnes kongresā sarunu valdošie principi ir valstu robežu un attiecību atjaunošana, tiek apstiprināts jaunais Eiropas teritoriālais sadalījums. Vēlāk, gadsimta vidū revolūcijas norisinājās Francijā, Austrijā, vācu zemēs. Mainījās valstu teritorijas, vēlāk izveidojās Austroungārija, 1870. gadā apvienojas Itālija, bet 1871. gadā Francija. Eiropā kopumā rodas jauna izpratne par cilvēka vērtību, tā vietu sabiedrībā, ko sekmē revolūciju laikā paustās brīvības un vienlīdzības idejas.…
