Antīkajā kultūrā cilvēka ķermenis kļuva par spoguli, kurā saskatāma garīgā un fiziskā saskaņa, bet nekas dabā nav pati pilnība tādēļ ķermeni izdaiļot palīdzēja atbilstošs apģērbs
Viena no savdabīgākajām sengrieķu apģērba īpatnībām ir tā, ka to nepiegrieza un nešuva. Audumu tikai krokoja vertikālās ielocēs. Sākotnēji apģērbam izmantoja vilnu, un to bija grūti ielocīt. Tāpēc vecmodīgo dorisko peplu nomainīja joniskais hitons. Plecos sastiprinātu īsu hitonu valkāja jaunatne, karavīri, strādnieki; garu -sievietes, aristokrāti, sirmgalvji un valsts darbinieki.
Antīkajā pasaule valdīja skaista krāsu valoda. Aristokrātija valkāja baltus tērpus. Skumjas varēja izteikt ar melnu, pelēku, tumši zaļu. Lauku ļaudis valkāja pelēku, brūnu, zaļganu tērpu. Virs hitona vilka garu apmetni ar platām ielocēm – himātiju.…
