Viens no nozīmīgākajiem miera laika uzdevumiem ir kareivju, instruktoru un virsnieku sagatavošana ar aizsardzības jautājumiem saistītu uzdevumu veikšanai.
Armija nav noslēgta sistēma neapdzīvotā vietā. Tā ir sabiedrības daļa, valsts institūts un tajā spilgti atspoguļojas visas sabiedrības attīstības tendences.
Viens dienesta gads ir ilgs laiks jaunieša dzīvē, bet ne vienmēr pietiekams, lai kompensētu pirmsdienesta laikā gūto negatīvo dzīves pieredzi un labotu ģimenes un skolas pieļautās pedagoģiskās kļūdas. Prasmīgi izmantojot pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu atzinumus darba plānošanā, organizēšanā un īstenošanā, var panākt labu karavīru apmācību un veidot saliedētu personālu dienesta organizēšanai armijā. Ja armija ir organizācija, kurai jāpilda ar valsts aizsardzību saistīti likumdošanas akti, valdības uzdevumi, tad varam uzskatīt, ka militārā izglītība ir daļa no Latvijas vispārējās izglītības sistēmas. Līdz ar to kļūst aktuāla militārā pedagoģija, kurā, protams ir spēkā vispārējie pedagoģijas principi, kaut gan tai ir atsevišķas īpatnības. Tā kā militārā sagatavošana iedalās militārā apmācībā, tad praktiski militāro pedagoģiju var uzskatīt kā mācību par karavīra audzināšanu un apmācību.
…
