Vecvārdus parasti iedala arhaismos un historismos, ņemot vērā to, kāpēc konkrētais vārds kļuvis mazāk lietots. Arhaismi ir novecojuši nosaukumi priekšmetiem vai parādībām, kas pastāv arī mūsdienās, bet kuriem ikdienas valodā parasti izmanto citus vārdus. Piemēram, vārda „nēzdogs” vietā tagad lieto vārdu „kabatlakats”, jo pats priekšmets nav pazudis. Historismi savukārt apzīmē vēsturiskas parādības, amatus, sabiedriskās attiecības vai mērvienības, kuras attiecīgajā senajā formā vairs nepastāv. Piemēram, vagars bija ar muižu saistīts amats, bet klaušas – noteikta vēsturiska piespiedu darba forma.…
