Lini pieder pie vissenākajiem kultūraugiem. Cilvēki tos ir audzējuši jau 6.-7. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.
Lini ir viengadīgi un daudzgadīgi augi, kurus audzē mērenajās un subtropu joslās. Latvijā galvenie linkopības rajoni ir Latgale un Vidzemes austrumdaļa. Visplašāk izplatīti ir garšķiedras lini (šķiedras ieguvei) un eļļas lini (sēklu ieguvei).
Garšķiedras lini ir 70-130 cm gari, taisni, stingri, nesazarojušies. Eļļas lini ir īsāki, ar zarainu stublāju.
Nogatavojušos linus noplūc un sagatavo apstrādei. Šai nolūkā linu stiebrus mērcē parastos ezeros, dīķos vai īpaši izveidotās ūdens tilpnēs. Tad tos žāvē un apstrādā mehāniski - mīsta, kulsta, sukā.
Linšķiedras satur apmēram 20 % piemaisījumu (vasku, krāsvielas, lignīnu). Vasks tām piešķir spožumu, lignīns - cietību.…
