Audzināšanas darbības būtība ir mērķtiecīga, sistemātiski organizēta, uz kultūrvēsturiskām un vispārcilvēciskām vērtībām orientēta audzinātāja un audzēkņa sadarbība. Katrai darbībai ir noteikts mērķis, priekšmets, līdzeklis un produkts. Audzināšanas darbā svarīgākais ir audzinātājam vadīt attieksmju veidošanos. Darbības mērķis ir tuvināt audzēkņu reālās attieksmes tam attīstības ideālam, kādu izvirza gan personība, gan sabiedriskās vajadzības.
Secinājumi: Manuprāt audzināšana ir ļoti svarīga katra cilvēka dzīvē. Bez pareizas audzināšanas bērns nespēj pilnvērtīgi izmantot savas spējas nākotnē. Mani ļoti izbrīnīja tas, ka subjektīvais aspekts audzināšanā nav nozīmīgākais ģimenē. Vecākiem ir jābūt savu bērnu paraugiem jeb spogulim. Bērns ņem piemērus no vecākiem. Piemēram, kā pareizi uzvesties sabiedriskās vietās, kā turēties pie saviem mērķiem, iemācās elementārākās pieklājības formas, pateikt: “Labrīt!” u.tt
…
