Mērķa un teorētiskā izlasē ( target and theoretical sampling) var saskatīt līdzību ar kvotas un noteikto izlasi. Mērķu izlases specifiskās grupas tiek izvēlētas izlasei, jo šīs grupas jau ir veikušas ieguldījumus noteiktās sfēras. Tā pat, mērķu izlases grupa var tikt izvēlēta teorētiskā pamata dēļ, jo izlasei jau ir informācija par noteiktiem parametriem.
Dimensionāla izlase (dimensional sampling) tiek izmantota, lai atlasītu mazus piemērus, to pārstāvniecības palielināšanai. Šāda veida izlase var būt parocīga, jo aizņem mazāk laika un līdzekļu. Turklāt ir paredzēta pētniecībai ar minimālu teorētisko bāzi. Tā norit divos soļos, pirmkārt, tiek noteikti visi svarīgākie dimensiju mainīgie lielumi. Tad tiek izvēlēti piemēri, kuri ietver vismaz vienu iespējamo dimensiju komplikāciju.
Secinājumā, izlasi veido labi atlasītas apdzīvotības vienības, kas pēc iespējas vairāk atspoguļo apdzīvotības grupu. Atkarībā no pieejamās informācijas par šo grupu var iedalīt iespējamības izlasē, kurā ir iespējams paredzēt grupas darbības un notikumus, un ne-iespējamības izlasē, kura tiek sagatavota gadījumos, kad ir nepilnīga vai iztrūkst informācija par kādu noteiktu grupu vai apakšgrupu. Līdz ar to šīs metodes nevis konkurē viena ar otru, bet gan ir vairāk vai mazāk piemērotas noteiktas situācijās.
…
